Viena no sāpīgākajām realitātēm ir tā, ka daudziem mājdzīvniekiem vecumdienās netiek nodrošināta kvalitatīva aprūpe. Dažas ģimenes šajā posmā nevēlas par viņiem rūpēties.
No otras puses, ir arī taisnība, ka šie dzīvnieki var dzīvot tikai kopā ar cilvēku, kurš arī ir gados vecāks. Šī iemesla dēļ par tiem nevar rūpēties atbilstoši prasībām.
Šīs situācijas dēļ kāda sieviete veica projektu, lai aizsargātu mājdzīvniekus, kurus skārusi šī problēma. Šeit mēs jums pastāstīsim visus faktus par šo skaisto stāstu, kas piepilda sirdi ar prieku.
Neticama projekta sākums
Viss sākās ar to, ka projekta dibinātāja Valērija Reida tēvs vairs nevarēja rūpēties par savu mīļoto dobermani, kā bija pelnījis. Nu vīrieša veselība bija sarežģītā stāvoklī.
Tā rezultātā sieviete sāka meklēt patversmi, kur vislabāk varētu aprūpēt kucēnu. Tas ir tāpēc, ka viņa mājās jau bija daudzi citi mājdzīvnieki.
Tomēr, neskatoties uz nenogurstošo meklēšanu, viņa nevarēja atrast glābēju māju, kur parūpēties par kucēnu. Nu, viņi viņam aizvēra durvis, jo viņš jau bija vecuma posmā.
Tā Valērija saprata, ka daudzi kucēni varētu piedzīvot tādu pašu situāciju. Tāpēc viņš nolēma nekavējoties rīkoties un rast efektīvu risinājumu.
Hospisa atklāšana
Tādā veidā viņš tika mudināts pārvērst savas mājas par hospisu, kur varētu nokļūt kucēni, par kuriem bija jārūpējas vecumdienās. Tādējādi ļoti īsā laikā viņš sāka saņemt lielu pieprasījumu skaitu.
Hospisa galvenais mērķis ir, lai dzīvnieki vecumdienās varētu dzīvot pieklājīgi un atstāt sajūtu, ka viņi ir mīlēti. Tāpēc sieviete ļauj viņiem brīvi rīkoties visā mājā.
Viņam ir arī līgums par veterinārārstiem no Leikhilsas veterinārās klīnikas, lai palīdzētu hospisā. Tas ir paredzēts, lai pārbaudītu dzīvnieku veselību un veiktu visas atbilstošās procedūras.
Tādā veidā kopš mājas paziņojuma par atvēršanu tā ir aprūpējusi aptuveni 600 gados vecākus kucēnus. Tomēr vairāk nekā 500 no viņiem jau ir miruši vecuma dēļ.
Šajā sakarā Valērija un viņas vīrs apgalvo, ka ir ļoti sāpīgi viņus atlaist. Tomēr viņi ir mierīgi, zinot, ka spējuši par viņiem parūpēties un paust savu mīlestību līdz galam.
Tā projekts turpinās arī šodien un kopumā atbalsta 80 gados vecākus kucēnus. Tādā pašā veidā nedēļā vienmēr tiek saņemti līdz 100 jauni pieprasījumi.
Tāpēc Valēriju un viņas vīru var atzīt par īstiem varoņiem. Nu viņi ir atdevuši visu savu mīlestību, lai kucēni, kuriem tas visvairāk nepieciešams, varētu palikt laimīgi līdz pat pēdējam dzīves brīdim.