Bonobo (Pan paniscus), saukts arī par punduršimpanzi, ir apdraudēts lielais pērtiķis. Sugu apdraud biotopu iznīcināšana un cilvēku populācijas pieaugums un pārvietošanās, lai gan komerciālā malumedniecība ir visredzamākais drauds.
Bonobo ir viena no divām sugām, kas veido Pan ģints; otrs ir šimpanze. Kopā ar parasto šimpanzi bonobo ir tuvākais radinieks cilvēkiem. Patiesībā viņiem ir kopīgas vairāk nekā 98% mūsu DNS.
Bonobo dzīvo Kongo baseinā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, un tas ir atlaišanas vērts, Centrālāfrikā. Tā ir visēdāja suga, kas apdzīvo primāros un sekundāros mežus.
Pretstatā konkurētspējīgajai šimpanžu kultūrai, kurā dominē vīrieši, bonobo sabiedrība ir miermīlīga, matriarhāla un vienlīdzīgāka. Sekss pārsniedz vairošanos, tāpat kā cilvēku sabiedrībā, un kalpo kopības veicināšanai, spriedzes mazināšanai un baudas dalīšanai.
Bonobos ir arī visizteiktākie pērtiķi, kas izmanto sarežģītus vokalizāciju modeļus, lai sniegtu detalizētu informāciju. Pateicoties savai gādīgajai un līdzjūtīgajai sabiedrībai, bonobos ir spēcīgs miera un sadarbības simbols.
Bonobo uzvedība un sociālā struktūra
Bonobi ir pazīstami kā paklausīgi un diplomātiski savās sociālajās un seksuālajās attiecībās. Viņu kopumā mierīgā un uz sadarbību vērstā sabiedrība ir saistīta ar ļoti sarežģītas sociālās sistēmas attīstību.
Bonobo kopienas ir miermīlīgas un egalitāras.Tiek uzskatīts, ka bonobos ir matriarhāla sabiedrība, kas nozīmē, ka sievietēm ir augstāks sociālais statuss nekā vīriešiem, un sociālā mijiedarbība ir vērsta uz sievieti un tajā dominē sievietes. Sievietēm ir spēcīgas sociālās saites savā starpā, taču tās neizslēdz vīriešus.
Kopienas, kurās ir līdz 100 bonobo, parasti sadalās mazās grupās, jo tās dienas laikā meklē barību un atgriežas kopā naktī. Bonobos ir vīriešu filopatriskā sabiedrība; tēviņi paliek pie savas dzimšanas grupas, savukārt mātītes pusaudža gados migrē uz citām grupām.
Bonobo šķiet mazāks ar vokalizāciju
Lai gan bonobos un šimpanzes ir līdzīga izmēra, bonobo zvani ir par astoto daļu skaļāki nekā šimpanzes. Tas ir ļoti interesanti, jo pētījumi par akustisko komunikāciju cilvēkiem un dzīvniekiem jau sen ir pieņēmuši paradigmu, kas paredz cēloņsakarību starp ķermeņa izmēru un balss augstumu.
Tomēr pierādījumi no liela skaita dzīvnieku sugu ir atklājuši, ka šīs attiecības ne vienmēr ir spēkā. Vairākām dzīvnieku sugām, tostarp šimpanzēm, ir mehānismi, kas ļauj tiem radīt skaņas, kas ir zemākas, nekā paredzēts to ķermeņa izmēram, liekot tiem izskatīties lielākiem, nekā tie patiesībā ir, kas ir izplatīta parādība dzīvnieku saziņā.
Tomēr bonobo gadījumā ir otrādi. Zinātnieki no Maksa Planka Evolūcijas antropoloģijas institūta Vācijā ir pierādījuši, ka bonobos ir vienīgais piemērs, kur nesaskaņota skaņas veidošana darbojas pret pārspīlētiem ķermeņa izmēriem. Tā kā bonobo un šimpanzes ir līdzīgas pēc ķermeņa izmēra un masas, šī atšķirība ir diezgan negaidīta.
Pētnieki pētīja balsenes, zīdītāju sugu skaņu veidojošā orgāna, morfoloģiskās struktūras.Vērojot balsenes vibrējošās daļas, atklājās, ka balss atšķirības atbilst balss krokas garumam: šimpanzēm ir divas reizes garākas nekā bonobos.
Ir svarīgi atzīmēt, ka bonobos ir izcili citos veidos. Piemēram, bonobo ir ļoti neparasts, salīdzinot ar vairumu citu sugu, jo mātītes var dominēt pār tēviņiem. Bonobos ir arī ļoti iecietīgi pret savu veidu grupā un it īpaši ārpus grupas, salīdzinot ar šimpanzēm.
Pēc zinātnieku domām, viens no iespējamiem izskaidrojumiem vīriešu un sieviešu bonobo skaļajai balsij norāda uz toleranci pret bonobiem grupā un ārpus tās, kas veicina neagresīvu mijiedarbību starp tiem.
Galvenais attēla avots | paulbr75