Saka, ka suns ir cilvēka labākais draugs. Tāpēc, kad mēs nolemjam adoptēt kucēnu, mēs zinām, ka viņu draudzība un mīlestība mainīs mūsu dzīvi. Taču šim nolūkam mums ir jābūt gataviem uzņemties atbildību, kas ietver rūpes par mazu dzīvnieku.
Tomēr dažos gadījumos tas notiek otrādi. Šīs radības ir tik cēlas un empātiskas, ka no pirmā acu uzmetiena zina patiesu saikni. Tā notika ar kādu vācu stjuarti, kurš katrā Argentīnas ceļojumā atrada mīļu klaiņojošu suni, kas viņu gaidīja aiz stikla.
Sākumā viņa nepievērsa viņam pārāk daudz uzmanības, tikai nedaudz ēdiena un daži glāsti aiz maigās pielūdzējas, kas aizrāva viņas skatienu. Taču spontanitāte kļuva par rutīnu, kas ilga vairākus gadus, līdz stjuarte vairs nespēja pretoties.
Dažas mazas acis, kas lūdza “aizved mani mājās”
Jauks klaiņojošais suns, kuru stjuarte nolēma nosaukt par Rubio, dzīvoja Puerto Madero ielās, Buenosairesā, Argentīnā.
Olīvija Sīversa, vācu stjuarte, pastāvīgi ceļoja uz Argentīnu sava darba dēļ. Kā jau katru reizi, viņa apmetās savā parastajā viesnīcā Hilton Hotel. Atgriežoties viņa pamanīja, ka pie ieejas viņu gaida kucēns. Suņi viņu pavadīja un gaidīja līdz nākamajai dienai, lai apsargātu viņas eju pa Argentīnas ielām.
Viņa pat nolēma dažas reizes nomaldīties no ceļa, taču Rubio bija apņēmības pilns viņai sekot, lai kur viņa dotos.Olīvija komentē, ka jūtas nedaudz vainīga ikreiz, kad atstāja viņu vienu uz ielas, jo nevarēja viņu aizvest uz savu istabu. Viesnīcas darbinieki viņai teica, ka viņš palika nekustīgs, gaidot, kad viņa atkal iznāks, lai varētu viņu pavadīt.
“Pirmo reizi, kad atceros, es mēģināju mainīt savu kursu, jo nevēlējos, lai Rubio man seko uz viesnīcu, bet viņš vienmēr mani vēroja un sekoja man,” stāsta sieviete.
Rubio jau bija izvēlējies savu ģimeni
Olīvija, uztraucoties par kucēnu, kad viņa bija prom, nolēma sazināties ar Pets Puerto Madero Adoptions Responsible Foundation, lai viņi izglābtu Rubio un palīdzētu viņam atrast ģimeni, kas sniegtu viņam visu mīlestību un atbalstu. tu esi pelnījis
Un tā arī bija, pēc dažām nedēļām Rubio adoptēja ģimene. Bet, kad viņš atrada iespēju, viņš aizbēga no mājas un atgriezās vietā, kur zināja, ka agri vai vēlu Olīvija ieradīsies bieži.
Kad Olīvija atgriezās, viņa bija pilnībā aizkustināta. Viņa uzticīgais draugs bija nolēmis pamest jauno dzīvi ar ģimeni, lai tikai būtu kopā ar viņu. Viņa sirds vairs neizturēja, un viņš pieņēma lēmumu.
Es zināju, ka Rubio aizvešana uz viņa valsti Vācijā būs grūts uzdevums. Bet kas tas bija salīdzinājumā ar visu, ko mazais suns viņas dēļ bija pārcietis? Olīvija izpildīja visas likumā noteiktās prasības, lai iekāptu lidmašīnā ar savu pielūdzēju numur 1.
Beidzot Rubio bija kopā ar savu mīļoto Olīviju. Un pats labākais, ka viņai mājās bija divi mazie brāļi, stjuartei jau mājās gaidīja pāris suņu. Par laimi, Rubio jau no pirmā brīža lieliski sapratās ar visiem un vairs nespera kāju ielās.
5 gadi ir pagājuši kopš pirmās tikšanās, kurā klaiņojošs suns izlēma, ar ko viņš vēlas pavadīt savu atlikušo dzīvi. Un Olīvija ar prieku iekaroja skaista maza suņa cēlo sirdi. Stāsts ar pasakas beigām, apsveicu jūs abus!