Epilepsijas suņa aprūpe sastāv no vienkāršām attieksmēm. Tās mērķis ir nodrošināt dzīvniekam labāku dzīves kvalitāti. Tie ir labākais risinājums, lai novērstu jūsu suņa veselības pasliktināšanos, slimībai progresējot.
Labāka iepazīšanās ar epilepsiju
Idiopātiskā epilepsija ir iedzimts fizisks traucējums, kas ietekmē smadzeņu neironu šūnas. Tās vienīgais atpazīstamais simptoms ir tā sauktā “nesaskaņotā ugunsgrēka krīze”, ko parasti sauc par krampjiem vai epilepsijas lēkmēm.
Tā nav garīga slimība. Tāpēc sunim ar epilepsiju nav nekādu mācīšanās grūtību vai rakstura trūkumu. Tas spēj dzīvot un veselīgi attīstīties tāpat kā jebkurš cits suns.
Primārais traucējumu cēlonis joprojām nav zināms. Bet, tā kā tai ir ievērojama ģenētiskā slodze, dažas šķirnes ir jutīgākas. Tas attiecas uz vācu aitu, labradoru, zelta retrīveru, senbernāru, bīglu, īru seteru un pūdeli (pūdeli).
Kas ir epilepsijas lēkmes?
Tika atklāts, ka epilepsijas lēkmju cēlonis ir dažu neironu pārmērīga elektriskā aktivitāte. Šīs šūnas kļūst hiperaktīvas un pārmērīgi jutīgas. Tas izraisa ārkārtēju uztraukumu, kas parasti īslaicīgi ietekmē smadzeņu darbību.
Tas izskaidro, kāpēc cilvēki un mājdzīvnieki krampju laikā zaudē kustību koordināciju. Tās var būt arī piespiedu kustības, uzvedības izmaiņas un/vai samaņas zudums.
Kā tiek diagnosticēta epilepsija suņiem?
Epilepsija dzīvnieka organismā attīstās klusi. Diagnoze ir dzīvotspējīga tikai pēc pirmās krīzes izpausmes. Suņiem pirmās epilepsijas lēkmes parasti ir vecumā no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem.
Sākotnēji jāizslēdz citi iespējamie cēloņi. Krampji var būt nopietnāku slimību sekundāri simptomi. Tas attiecas uz smadzeņu audzējiem, aknu vai sirds mazspēju, mēri, diabētu, traumām un/vai saindēšanos.
Kad suns uzrāda krampjus, ir svarīgi nekavējoties konsultēties ar veterinārārstu. Agrīna diagnostika ir galvenais, lai optimizētu epilepsijas slimnieka aprūpi.
Vai epilepsiju var ārstēt vai novērst?
Patiesība ir tāda, ka nav specifiskas ārstēšanas vai profilakses. Epilepsijas cēloņi nav zināmi. Taču tas var mazināt simptomus un uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti.
Ir ierasts dot pretkrampju līdzekli, lai novērstu krampju saasināšanos. Veterinārārsts ir vienīgais profesionālis, kas var ieteikt atbilstošu ārstēšanu. Un tas notiks atkarībā no slimības attīstības katrā dzīvniekā.
Kāda ir epilepsijas suņa aprūpe?
Epilepsija nav letāla slimība, taču lēkmes var pasliktināt suņa veselību, ja tās ir ļoti biežas. Epilepsijas slimnieka aprūpe ir indicēta tieši, lai samazinātu lēkmju risku un stabilizētu dzīvnieku.
-
Regulāras vizītes pie veterinārārsta
Veterinārārsta apmeklējums ir labākais visu slimību profilakses pasākums. Epilepsijas suns jāpārbauda ik pēc 6 mēnešiem, lai noskaidrotu slimības attīstību. Krīžu biežums un intensitāte ir noteicošais dzīvnieka veselībai.
Svarīgi ir arī veikt asins analīzes 2 reizes gadā. Galvenokārt suņiem, kas ārstēti ar fenobarbitālu. Augsts šī pretkrampju līdzekļa līmenis asinsritē var izraisīt aptaukošanos un aknu bojājumus.
-
Atbilstoši medikamenti
Mēs zinām, ka ideāls ir nepakļaut mūsu mājdzīvniekus lielam narkotiku daudzumam. Bet sunim ar epilepsiju ir nepieciešami atbilstoši medikamenti, lai saglabātu viņa organisma līdzsvaru.
Krīzes rada milzīgu nolietojumu dzīvniekam, īpaši tiem, kuri cieš no ierastiem uzbrukumiem. Narkotiku ārstēšana ļauj samazināt krampju biežumu un intensitāti, aizsargājot suni.
-
Samazināt stresu
Ir pierādīts, ka epilepsijai piemīt spēcīga emocionāla pieķeršanās. Cilvēki un mājdzīvnieki ar epilepsiju, kuriem ir ikdienas rutīna vai dzīvo saspringtā vidē, ir vairāk pakļauti krampjiem.
Suņa uzvedībai noteicošais ir saimnieka temperaments. Tāpēc, lai mazinātu mājdzīvnieka stresu, vispirms ir jāmaina tā saimnieka dzīvesveids.Lai gan mierīgums nevar apkarot ģenētisko mantojumu, tas spēj samazināt tieksmi uzbrukt.
-
Pamata profilakses pasākumi
Mūsdienīga vakcinācija un attārpošana ir galvenie profilaktiskie pasākumi dzīvnieka labklājības saglabāšanai.
Laba uztura nodrošināšana un regulāras fiziskās aktivitātes veicināšana ir imūnsistēmas stiprināšanas pamatprincipi. Turklāt tie palīdz līdzsvarot vielmaiņu, novērš lieko svaru un ar to saistītos riskus.
-
Zināt, kā reaģēt uz epilepsijas lēkmi
Rūpes par suni ar epilepsiju samazina, bet nenovērš epilepsijas lēkmes risku. Tāpēc ir būtiski, lai saimnieks būtu gatavs sunim palīdzēt.
Kā reaģēt uz jūsu mājdzīvnieka epilepsijas lēkmi?
- Saglabājiet mieru un rīkojieties racionāli.
- Novietojiet dzīvnieku uz līdzenas un stabilas virsmas, neļaujot tam savainoties, krītot vai atsitoties. Varat nolikt dzīvnieku uz paklājiņiem vai spilveniem, lai būtu ērtāk.
- Nekad nemēģiniet izbāzt mēli vai iebāzt roku suņa mutē. Dzīvnieks var iekost sev mēli vai neapzināti savainot otru cilvēku.
- Ja jūsu veterinārārsts ir ieteicis pretkrampju līdzekli, rīkojieties, kā norādīts.
- Ļaujiet sunim savlaicīgi atveseļoties, kad uzbrukums ir beidzies. Nodrošiniet mierīgu vidi un ļaujiet sunim elpot un atgūt samaņu.