Ikreiz mūs pārsteidz ziņas par dzīvniekiem, kas adoptē citu sugu mazuļus. Un, tā kā šāda veida informācija mēdz aizkustināt daudzus, attēli sociālajos tīklos izplatās lielā ātrumā. Šodien mēs piedāvājam jums stāstu par makaka pērtiķi, kurš adoptēja bāreņu kucēnu.
Uzziniet, kā makaka rūpējas par bāreņu kucēnu
Abi dzīvnieki dzīvo Erodes ielās, pilsētas Tamilnādas štatā, Indijā. Pērtiķis sāka sargāt mazuli, kad uzskatīja, ka tas ir pārāk vājš, un kopš tā laika viņi ir bijuši nešķirami.
Makaks ar mātes atdevi rūpējas par bāreņu kucēnu:
- Viņš aizstāv viņu no citiem klaiņojošiem suņiem.
- Viņa nēsā viņu rokās tāpat kā ar savu bērnu.
- Tas noņem parazītus.
- Barojot, ļaujiet mazulim vispirms ēst.
Par laimi mazajiem dzīvnieciņiem vietējie iedzīvotāji tos ir iecienījuši un nereti sagādā arī barību.
Pēc izplatības tīmeklī stāsts par makaku, kas dzīvo Indijas pilsētas ielās kopā ar bāreņu kucēnu, kuru viņš adoptēja, pamodināja daudzu cilvēku maigumu visā pasaulē.
Informācija par makakiem
Primāts šajā stāstā ir rēzus makaka. Tā ir ļoti izplatīta pērtiķu suga tādās vietās kā Afganistāna, Pakistāna, Indija un Dienvidķīna, lai gan tie ir introducēti arī tādos reģionos kā Florida, Ziemeļamerikā.
Starp tās galvenajām funkcijām ir:
- Viņu krāsa svārstās no brūnas līdz pelēkai, un viņiem ir rozā seja un sēžamvieta.
- Tīši sasniedz 53 centimetru augumu un 7,7 kilogramus svaru.
- Mātītes ir aptuveni 47 centimetrus garas, un to vidējais svars ir 5,3 kg.
- Viņu paredzamais dzīves ilgums ir 25 gadi.
- Viņi izceļas ar savu inteliģenci un pielāgojas dažādiem biotopiem.
- Tie ir visēdāji. Viņu uzturā ietilpst saknes, augļi, sēklas, miza, kukaiņi un mazi dzīvnieki.
- Viņiem parasti piedzimst viens teļš gadā.
Kā nozīmīgus datus varam norādīt arī to, ka šo pērtiķu asinīs atrastais rēzus antigēns ļāva identificēt dažādas cilvēka asins grupas.
Iemesli, kāpēc daži dzīvnieki adoptē citu sugu mazuļus
Bet kāpēc daži dzīvnieki adoptē citu sugu mazuļus? Šķiet, ka atbilde ir meklējama mātes instinktā, lai gan par to nav pilnīgas pārliecības.
Kopumā šie gadījumi rodas mātītēm, kuras parasti ir spējīgas barot un ir zaudējušas mazuļus. Taču papildus kā iespējamos šo adopciju iemeslus speciālisti norāda, ka:
- Regulāra barošana ar krūti var izraisīt ovulāciju. Šī iemesla dēļ mātītes nākotnē kļūtu piemērotākas dzemdībām.
- Dzīvnieki meklē “mātes pieredzi”, kad viņiem ir savi mazuļi.
Tomēr dažos gadījumos varētu runāt arī par altruismu vai vienkārši solidaritāti un mīlestību, tikumiem, kurus cilvēkiem nevajadzētu piedēvēt tikai mums pašiem.
Citi gadījumi, kad dzīvnieki adoptējuši citu sugu mazuļus
Piemēram pastāstīsim līdzīgus citu sugu pēcnācēju adopcijas gadījumus:
- Kašalotu grupa sagaidīja deformētu delfīnu, kas nevar peldēt tikpat ātri kā vienaudži.
- Suns kļuva par māti šimpanzei, kas zoodārzā bija palikusi bāreņa. Vēl viens barots sesks.
- Kaķis, kurš audzināja savu mazuli, bez problēmām pieņēma četrus ežu mazuļus, kuru vecāks bija miris.
- Kaķis pieņēma Šicu kucēnu, kuru viņa māte bija atraidījusi, un audzināja viņu kopā ar saviem trīs mazajiem bērniem.
Adopcija starp dažādu sugu dzīvniekiem ir laimīga realitāte
Adopcija starp dažādu sugu dzīvniekiem neapšaubāmi ir fakts un notiek gan nebrīvē, gan savvaļā.
Vēlam, lai stāstam par makaku un suni bāreņiem, kas dzīvo Indijas pilsētas ielās, ir laimīgas beigas.
Tikmēr maigums, ko mūsos rada viņu attēli, mūs aizved prom no pasaules neprāta, kas katru dienu slikti izturas pret cilvēkiem un dzīvniekiem dažādos planētas nostūros.
Fotogrāfijas: Facebook/Dinamalardaily