Dzīvnieki kaimiņu kopienās: rīkojums

Satura rādītājs:

Anonim

Mājdzīvnieki jau atrodas vairāk nekā 40% Spānijas māju, un daudzi dzīvo kaimiņu kopienās. Un tieši kopienas ēkās notiek lielākā daļa konfliktu starp kopīpašniekiem, kas parasti noved pie izpildraksta.

Tālāk redzēsim, kas ir priekšraksts un kā to var piemērot apkaimju konfliktu gadījumā sakarā ar nepiemērotu kopīpašumā esošo mājdzīvnieku turēšanu.

Dzīvnieki apkaimes kopienās: ko nosaka tiesību akti Spānijā?

Spānijā horizontālais īpašuma likums, kas publicēts 1969. gada 21. jūlijā, ietver visus pašreizējos noteikumus par mājokli un kopīpašumu. Tomēr minētais likums īpaši neattiecas uz mājdzīvnieku īpašumtiesībām blakus esošajās ēkās un kopienās.

Ja nav ietvarlikuma par kopīpašumu dzīvniekiem, kaimiņu kopienas var izdot savus noteikumus. Taču problēma rodas, kad apkaimes padomes apstiprinātie noteikumi kļūst ļaunprātīgi, kas aizskar katra īpašnieka individuālās tiesības.

Šajā ziņā horizontālās īpašuma likums neparedz aizliegumu mājdzīvniekus turēt mājās. Proti, tiek atzītas īpašnieku tiesības dalīt savu īpašumu ar mājdzīvniekiem.

Arī šajā jautājumā tekstuāli paudiet, ka horizontālais īpašuma režīms ir orientēts no:

“iedvesmojoši kritēriji kaimiņattiecībās, cenšoties izdot noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai savu tiesību īstenošana nenodarītu kaitējumu citiem vai kaitētu kopumam, lai izveidotu normālas un mierīgas attiecības ”.

Saprotams, ka īpašnieks var turēt mājās dzīvnieku un pārsūdzēt, ja regula pārkāpj viņa tiesības. Tāpat apkaimes dome var ierosināt tiesvedību, ja dzīvnieka uzturēšanās sabiedrībā rada kaitējumu vai kaitējumu kaimiņiem, viņu īpašumiem un koplietošanas telpām. Un tas mūs noved pie darbības pārtraukšanas.

Kas ir izpildraksts un kā tas attiecas uz kaimiņu kopienām?

Saskaņā ar juridisko spāņu vārdnīcu (DEJ-RAE), rīkojuma par horizontālo īpašumu mērķis ir izbeigt uzvedību un darbības, kas ir kaitinošas, neveselīgas, bīstamas vai kaitīgas. Minētā rīcība ir attiecināma gan uz vienību līdzīpašniekiem, gan uz iemītniekiem un īrniekiem.

Kad šādas darbības notiek koplietošanas telpās vai dzīvojamās telpās, kā to nosaka horizontālā īpašuma likums, apkaimes padomes priekšsēdētājam ir jāpaziņo līdzīpašniekam par kaimiņiem radītajām neērtībām vai bojājumiem, kā arī jāprasa viņus nekavējoties pārtraukšana .

Gadījumā, ja netiek veikti atbilstoši piesardzības pasākumi, kaimiņu kopiena var iesniegt kopīpašniekam izpildrakstu. Ja šī darbība tiek apstiprināta regulārā izmēģinājumā, tā īpašniekam vai iemītniekam juridiski uzliek par pienākumu nekavējoties izbeigt denonsēto rīcību; tā atkārtošana arī ir aizliegta.

Kā tiek piemērota izbeigšanas darbība konfliktos par kopīpašumā esošo dzīvnieku īpašumtiesībām?

Ja dzīvnieka uzturēšanās mājā nozīmē materiālo vai nemateriālo kaitējumu kaimiņiem, apkaimes valde var pieņemt lēmumu uzsākt izpildraksta prasību. Ne jau iepriekš nepaziņojot dzīvnieka saimniekam par sava mīluļa radītajām neērtībām, kā jau minējām iepriekšējā sadaļā.

Līdzekļi mājdzīvnieku īpašniekiem bieži vien izriet no pastāvīgiem traucējošiem trokšņiem – īpaši pārmērīgas riešanas – vai nepiemērotām darbībām koplietošanas telpās, piemēram, atkritumu izmešanas koplietošanas telpās.

Šīs darbības var iesniegt arī tad, ja īpašnieks nenodrošina dzīvniekam atbilstošu higiēnu, kā rezultātā rodas nepatīkamas smakas un antisanitāri apstākļi, kas kaitē kaimiņu labsajūtai. Jāatceras, ka par vardarbību pret dzīvnieku var uzskatīt arī dzīvnieka turēšanu antisanitāros apstākļos.

Pirms izpildraksta ir ieteicams savākt pierādījumus, piemēram, fotoattēlus un videoklipus, ka ziņotā darbība notiek atkārtoti. Var arī lūgt kaimiņus sniegt liecību, kas apstiprina neērtības, kas radušās šādas rīcības rezultātā.

Ja pēc parasta tiesas procesa taisnīgums lems par labu kaimiņu kopienai, tiesnesis pieņems atbilstošāko sodu dzīvnieka īpašniekam. Papildus piespiešanai nekavējoties pārtraukt nepiedienīgo rīcību, viņš var arī prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti kaimiņiem vai kopīpašuma kopīpašumam.

Smagākos pārkāpumos dzīvesvietas līdzīpašniekam vai iemītniekam var tikt atņemta īpašuma lietošana līdz trim gadiem.