Dzīvnieku pavadoņi pēdējos gados ir ļoti attīstījušies kā nozare. Tas attiecas ne tikai uz veterinārmedicīnu, bet arī uz sabiedrības daļu, jo tie pavada cilvēku un ir daļa no viņa ikdienas labklājības. Tomēr tās ekonomiskā attīstība nes līdzi dzīvnieku aprūpes problēmas, kas saistītas ar atbildīgas īpašumtiesību trūkumu.
Pasaules līmenī nav īpašu noteikumu par mājdzīvnieku labturību. Tāpēc valstīm ir jāķeras pie šīs nozares regulēšanas. Šeit ir jāiesaistās valsts pilnvarām, lai izstrādātu regulatīvās stratēģijas un atbalstītu atbildīgu atbildību.
Administratīvā darba nozīme atbildīgā mājdzīvnieku turēšanā
Par lauksaimniecību un lopkopību atbildīgās administrācijas katrā valstī mēdz veltīt lielas pūles šāda veida mērķim. Piemēram, ierosinot tiesību aktus, kas normalizē tirdzniecību un atbildīgu suņu un kaķu īpašumtiesības. Pats galvenais, ņemot vērā, ka tie ir 2 visizplatītākie mājdzīvnieki Rietumu kultūrā.
Pateicoties šāda veida iniciatīvai, ir iespējams reaģēt uz pieaugošajām sabiedrības bažām par mājdzīvnieku labturību un aizsardzību.
Šie likumprojekti ne vienmēr tiek īstenoti, jo tiem nav likumdevēja atbalsta. Jebkurā gadījumā viņiem vismaz izdodas vairot izpratni un uzsākt debates. Tas var beigties bez noteikuma, bet ar cita veida neleģislatīvām darbībām, kas arī ir noderīgas.
Spilgts piemērs tam bija Eiropas konvencijas par mājdzīvnieku aizsardzību ratificēšana vairākās Eiropas valstīs. Vienprātības panākšana valsts līmenī ļauj šīm pārvaldēm izstrādāt un koordinēt darbības šajā jomā.
Šajā gadījumā tiek izstrādātas kampaņas par atbildīgu mājdzīvnieku turēšanu, lai palielinātu īpašnieku izpratni.
Valsts pārvaldes veikto kampaņu stūrakmens
Ir divi galvenie aspekti, kas novērtē šo kampaņu atbilstību un kas darbojas kā to stūrakmens. Tie ir šādi:
- No vienas puses, tie ietver ne tikai dzīvnieka turēšanu, bet arī soļus pirms tam. Tas ir, viņi cenšas ieaudzināt pilsonī atbildību, pat pirms mājdzīvnieka iegādes.
- No otras puses, tie pastiprina priekšstatu par veterinārārstu kā atsauces personu jebkurām šaubām vai problēmām, kas var rasties.
Kādam jābūt kampaņas saturam par atbildīgu mājdzīvnieku turēšanu?
Pirmkārt, kampaņām ir jānorāda vispārējs mērķis. Tas vienmēr būs, lai veicinātu attieksmes maiņu cilvēku attiecībās ar mājdzīvniekiem, kas būs iespējama tikai zinot un īstenojot atbildīgas saimniekošanas pamatprincipus. Daži no tiem ir šādi:
- Galvenais ir pārdomāt, vai ir vai nav mājdzīvnieks. Mājdzīvnieka uzņemšana īpašniekam rada virkni priekšrocību, kas ir vairāk nekā pierādīta, taču tā ir saistīta arī ar lielu atbildību. Reizēm, lai arī cik tas mūs noslogotu, atbildīgākais, ko darīt, ir neturēt dzīvniekus.
- Ir svarīgi izvēlēties tādu mājdzīvnieku, kas atbilst aizbildņa vajadzībām, apstākļiem un dzīvesveidam.Jums ir jāizvēlas dzīvnieks, kura aprūpe ir savienojama ar laiku, ko varat tam veltīt. Kad suga ir izvēlēta, jāņem vērā tādi aspekti kā izmērs, temperaments vai pat dzīvās būtnes vecums.
- Vislabāk ir iegādāties mājdzīvnieku no reģistrētas vietnes, jo tas garantē tā un tā pēcnācēju labklājību. Dzīvnieka iegāde vietā, kas neatbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem, var nozīmēt sadarbību ar nelegālu mājdzīvnieku tirdzniecību.
- Jums ir jāzina sugas vajadzības: pārtika, izmitināšana, izglītība un veselība, galvenokārt.
- Beidzot ir jāzina un jārespektē līdzāspastāvēšanas noteikumi sabiedrībā. Atbildīgas īpašumtiesības ir jēdziens, kas pārsniedz attiecības starp īpašnieku un viņa mājdzīvnieku, jo abi ir daļa no sabiedrības. Tāpēc jums ir jāņem vērā tās kopienas noteikumi, kurā dzīvojat.
Atbildīgas mājdzīvnieku turēšanas nozīme
Varam secināt, ka administratīvā līdzdalība sabiedrības izpratnes veicināšanā ir būtiska, lai panāktu uzlabojumus. Šo kampaņu izstrāde ir pagrieziena punkts dzīvnieku pavadoņu labturības un aprūpes ziņā, pat pirms to iegūšanas, strādājot tā, lai to iegūšana būtu vismaz likumīga.
Tomēr, tāpat kā visām informēšanas kampaņām, kas veicina attieksmes maiņu sabiedrībā, tām ir ierobežots efekts, ja tās nav nemainīgas.
Tāpēc, lai pamatmērķis tiktu sasniegts, ir nepieciešama administrācijas un iedzīvotāju sadarbība. Abas puses, ja tās uzņemas atbildību par mājdzīvnieku īpašumtiesībām, var veikt reālas izmaiņas. Tas atspoguļosies šajā paaudzē, bet galvenokārt nākamajās.