Lai cik maz mēs skatītos ziņas, nav grūti atrast virsrakstus, kur lopkopji un gani demonizē lielos plēsējus, piemēram, vilkus vai lāčus. Mednieki ir kaujas priekšējā līnijā pret šiem dzīvniekiem, kuri, lai gan tos aizsargā likums, tiek nošauti.
Arī mēs varam vērot, kā citas cilvēku grupas cenšas viņus par katru cenu glābt tā, ka tās kriminalizē cilvēkus, kuri cenšas izdzīvot arvien pamestākā lauku pasaulē.
Šķiet, ka dažviet Eiropā pieaug vēl viena ideja: līdzāspastāvēšana ar lielajiem plēsējiem.Par to mums stāsta Pasaules Dabas fonda (WWF) dokumentālā filma “En tierra de todos”. Šis lieliskais audiovizuālais projekts parāda vairāk nekā 30 lauksaimnieku pieredzi un liecības visā Eiropā, kuri ir iemācījušies sadzīvot ar šiem dzīvniekiem.
Kāds ir WWF dokumentālās filmas “En tierra de todos” mērķis?
Aiz Pasaules Dabas fonda dokumentālās filmas “En tierra de todos” mēs atrodam lielisku LIFE projektu. Šīs lieliskās programmas mērķis ir panākt līdzāspastāvēšanu starp cilvēkiem un lielajiem plēsējiem Eiropā. Sasniegt šo mērķi nav viegli, bet viņi cenšas nevis ar aizliedzošiem likumiem vai naidu pret vienu vai otru pusi, bet gan ar saziņu. Saikne starp dažādiem lauksaimniekiem no visa kontinenta, lai viņi varētu pastāstīt savu pieredzi un dalīties ar savām zināšanām.
No naida līdz dziļai cieņai
Viena no dokumentālajā filmā intervētajām personām ir Sofija Gonsalesa Berdasko, kazu gane Duero upes dienvidu reģionā Spānijā.Šī sieviete, tāpat kā daudzi citi lopkopji, uzauga ar dziļu šausmu un naidu pret vilku. To viņa piedzīvoja kopš bērnības, kā pati saka: “Pasakas kā Sarkangalvīte, bet īstas”.
Sofija saskārās ar ļoti dziļu bezdibeni, līdz viņai izdevās ne tikai cienīt vilku, bet arī viņu mīlēt un vēlēties, lai viņi dzīvotu kā viņa kazas.
Profilakses pirmsākumi
Šajā pašā dokumentālajā filmā mācītājs Fernando Rodrigess Tabara sniedz savu liecību. Pirmkārt, skaidri norādiet, ka saprotat lielo plēsoņu lomu dabā un to nepieciešamību.
Tāpat kā viņa kolēģi, arī Fernando ir redzējis, kā vilks ir nomedījis viņa govis, taču atšķirībā no tām viņš nolēma īstenot ideju, lai tās aizsargātu.
Fernando adoptēja un apmācīja mastifus, lai aizsargātu savus atgremotājus. Tas nekad nav darīts un tāpēc ir neparasts. Viņš komentē, ka kopš viņš veica šo pasākumu, vilki netuvojas.
Konflikts ar lielajiem plēsējiem Eiropā
Tas var šķist nesens, taču konflikts starp cilvēkiem un dzīvniekiem, piemēram, vilku, lūsi, lāci vai āmriju, ir tikpat vecs kā mājlopi, kas parādījās neolītā.
Lielajiem plēsējiem, ko sauc arī par galvenajiem plēsējiem, ir galvenā loma ekosistēmu uzturēšanā. No tiem ir atkarīga reģionu bioloģiskā daudzveidība. Tās galvenā funkcija ir atturēt citus mazos plēsējus, piemēram, lapsas, dzīvniekus, kas ir daudz vispārīgāki.
Savukārt šie dzīvnieki regulē zālēdāju, piemēram, briežu vai mežacūku, populācijas. Pēdējie parasti parādās presē acīmredzamās pārapdzīvotības un to tuvuma pilsētām dēļ. Tas ir saistīts, no vienas puses, ar to dzīvotnes iznīcināšanu un, no otras puses, ar vieglu vairošanos, jo tiem nav dabisko plēsēju.
Vēsturiski lielas plēsēju populācijas ir regulētas, galvenokārt, lai uzlabotu mājlopu drošību. Lai tavam mācītājam nav vienmēr jābūt klāt, lai viņus aizstāvētu. Šī ir vēl viena no dokumentālās filmas vīzijām, kurā viens no viņa intervētajiem parāda savu noraidošo attieksmi pret tiem lauksaimniekiem, kuri spēj aizmigt, neatstājot savus dzīvniekus aizsargātus.
Gala pārdomas
Noskatoties dokumentālo filmu un vairāk izpētot šo inovatīvo projektu, varam secināt, ka, lai pastāvētu līdzāspastāvēšana, pirmkārt, ir jābūt profilaksei.
Kā mums stāsta Fernando, dažādām valdībām ir jāatlīdzina tie lauksaimnieki, kuri cenšas neļaut plēsējiem piekļūt saviem mājlopiem. Taču mūsdienās ir tendence subsidēt tos cilvēkus, kuru lopi it kā iet bojā zem šo dzīvnieku nagiem.
