Mēs visi vēlamies iegūt brīnišķīgu mājdzīvnieka adopcijas pieredzi un baudīt viņu kompāniju, kamēr viņi aug kopā ar mums. Taču jāatceras, ka, tāpat kā jebkurās attiecībās, ir vajadzīga ne tikai mīlestība, bet arī apņemšanās.
Tāpēc mums ir jābūt uzdevumu augstumos, kad mūsu četrkājainajam kompanjonam varētu būt vajadzība. Diemžēl daudzas ģimenes nevēlas nodarboties ar saviem mājdzīvniekiem, ja viņiem ir uzvedības problēmas, slimības vai kāds cits stāvoklis, kas var radīt neērtības.
Tas notika ar šo skaisto suni, vārdā Magnolija, kuram pēc audzēja veidošanās, kas apgrūtināja staigāšanu, viņas ģimene nolēma atstāt viņu pašu ziņā.
Pamests un ar audzēju, kas auga līdz ar dienām
Katra diena uz ielas bija teikums Magnolijai. Šķita, ka audzējs palielinās, un viņam kļuva arvien grūtāk kustēties.
Tāpēc, kad daži kaimiņi uz Mahogany Road Virdžīnu salās (ASV) redzēja viņu ejam garām, viņi nolēma ziņot par viņu, lai palīdzētu viņai saņemt palīdzību.
Toreiz viņu glābt ieradās brīvprātīgo grupa no Dzīvnieku labturības centra. Nekavējoties viņa tika pārvesta uz centru, kur viņai tiks veikta operācija, lai palīdzētu viņai atbrīvoties no šīs briesmīgās tauku bumbas. Veterinārārsti zināja, ka Magnolijai odiseja vēl nav beigusies, operācija bija ļoti riskanta, lai gan šķita, ka visi testi liecināja, ka suns ir piemērots intervencei.
Bažas bija tik lielas, ka centrs nolēma publicēt savu gadījumu sociālajos tīklos, lai lūgtu lūgšanas par Magnolijas labklājību. Par laimi, pēc vairāku dienu atveseļošanās Magnolia sāka reaģēt daudzsološi.
Jauns sākums
Pēc aptuveni 7 kilogramu tauku noņemšanas no sava mazā ķermeņa Magnolija bija gatava sākt atveseļošanos. Viņa tika ievietota pagaidu mājās, lai palīdzētu viņai atsākt normālu dzīvi.
Pēc nedēļu ilgas atveseļošanās Magnolija atkal sāk skriet kā parasts kucēns. Pat veterinārārsti konstatēja, ka audzējs ir labdabīgs, tāpēc bija tikai laika jautājums, kad šī vētrainā pagātne tiks aizmirsta. Tagad Magnolija ir gatava atgriezties patversmē un tikt nodota adopcijai, lai ģimene varētu sniegt visu mīlestību, ko viņa ir pelnījusi.
Atcerēsimies, ka mūsu mīluļi ir būtnes, kas jūt un cieš ne tikai slimības, bet arī to pamestību, kurus viņi visvairāk mīl. Tāpēc mēs veicinām mīlestību un atbildību, lai mēs zinātu, kā stāties pretī un palīdzēt saviem mājdzīvniekiem, kad mēs esam vajadzīgi.